Conjugation of agnascor
[aŋˈnaːs.kɔr]to be born in addition (especially after the father has made his will) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | agnāscor |
| tū | agnāsceris |
| is / ea / id | agnāscitur |
| nōs | agnāscimur |
| vōs | agnāsciminī |
| eī / eae / ea | agnāscuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | agnāscēbar |
| tū | agnāscēbāris |
| is / ea / id | agnāscēbātur |
| nōs | agnāscēbāmur |
| vōs | agnāscēbāminī |
| eī / eae / ea | agnāscēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | agnāscar |
| tū | agnāscēris |
| is / ea / id | agnāscētur |
| nōs | agnāscēmur |
| vōs | agnāscēminī |
| eī / eae / ea | agnāscentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | agnāscar |
| tū | agnāscāris |
| is / ea / id | agnāscātur |
| nōs | agnāscāmur |
| vōs | agnāscāminī |
| eī / eae / ea | agnāscantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | agnāscerer |
| tū | agnāscerēris |
| is / ea / id | agnāscerētur |
| nōs | agnāscerēmur |
| vōs | agnāscerēminī |
| eī / eae / ea | agnāscerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | agnāscere |
| vōs | agnāsciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | agnāscitor |
| is / ea / id | agnāscitor |
| eī / eae / ea | agnāscuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | agnāscī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | agnātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | agnātūrum esse |
Participium praesēns
| — | agnāscēns |
Participium futūrum
| — | agnātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | agnāscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | agnāscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | agnāscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | agnāscendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | agnātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | agnātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | agnāscendus |