Conjugation of affligo
[afˈfliː.ɡoː]to strike, beat, dash (against); cast or throw down, prostrate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | afflīgō |
| tū | afflīgis |
| is / ea / id | afflīgit |
| nōs | afflīgimus |
| vōs | afflīgitis |
| eī / eae / ea | afflīgunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | afflīgēbam |
| tū | afflīgēbās |
| is / ea / id | afflīgēbat |
| nōs | afflīgēbāmus |
| vōs | afflīgēbātis |
| eī / eae / ea | afflīgēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | afflīgam |
| tū | afflīgēs |
| is / ea / id | afflīget |
| nōs | afflīgēmus |
| vōs | afflīgētis |
| eī / eae / ea | afflīgent |
Indicātīvus perfectum
| ego | afflīxī |
| tū | afflīxistī |
| is / ea / id | afflīxit |
| nōs | afflīximus |
| vōs | afflīxistis |
| eī / eae / ea | afflīxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | afflīxeram |
| tū | afflīxerās |
| is / ea / id | afflīxerat |
| nōs | afflīxerāmus |
| vōs | afflīxerātis |
| eī / eae / ea | afflīxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | afflīxerō |
| tū | afflīxeris |
| is / ea / id | afflīxerit |
| nōs | afflīxerimus |
| vōs | afflīxeritis |
| eī / eae / ea | afflīxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | afflīgam |
| tū | afflīgās |
| is / ea / id | afflīgat |
| nōs | afflīgāmus |
| vōs | afflīgātis |
| eī / eae / ea | afflīgant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | afflīgerem |
| tū | afflīgerēs |
| is / ea / id | afflīgeret |
| nōs | afflīgerēmus |
| vōs | afflīgerētis |
| eī / eae / ea | afflīgerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | afflīxerim |
| tū | afflīxerīs |
| is / ea / id | afflīxerit |
| nōs | afflīxerīmus |
| vōs | afflīxerītis |
| eī / eae / ea | afflīxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | afflīxissem |
| tū | afflīxissēs |
| is / ea / id | afflīxisset |
| nōs | afflīxissēmus |
| vōs | afflīxissētis |
| eī / eae / ea | afflīxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | afflīge |
| vōs | afflīgite |
Imperātīvus futūrum
| tū | afflīgitō |
| is / ea / id | afflīgitō |
| vōs | afflīgitōte |
| eī / eae / ea | afflīguntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | afflīgere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | afflīxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | afflīctūrum esse |
Participium praesēns
| — | afflīgēns |
Participium futūrum
| — | afflīctūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | afflīgendī |
Gerundium (datīvus)
| — | afflīgendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | afflīgendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | afflīgendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | afflīctum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | afflīctū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | afflīgor |
| tū | afflīgeris |
| is / ea / id | afflīgitur |
| nōs | afflīgimur |
| vōs | afflīgiminī |
| eī / eae / ea | afflīguntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | afflīgēbar |
| tū | afflīgēbāris |
| is / ea / id | afflīgēbātur |
| nōs | afflīgēbāmur |
| vōs | afflīgēbāminī |
| eī / eae / ea | afflīgēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | afflīgar |
| tū | afflīgēris |
| is / ea / id | afflīgētur |
| nōs | afflīgēmur |
| vōs | afflīgēminī |
| eī / eae / ea | afflīgentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | afflīgar |
| tū | afflīgāris |
| is / ea / id | afflīgātur |
| nōs | afflīgāmur |
| vōs | afflīgāminī |
| eī / eae / ea | afflīgantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | afflīgerer |
| tū | afflīgerēris |
| is / ea / id | afflīgerētur |
| nōs | afflīgerēmur |
| vōs | afflīgerēminī |
| eī / eae / ea | afflīgerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | afflīgere |
| vōs | afflīgiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | afflīgitor |
| is / ea / id | afflīgitor |
| eī / eae / ea | afflīguntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | afflīgī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | afflīctum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | afflīctum īrī |
Participium perfectum
| — | afflīctus |
Participium futūrum
| — | afflīgendus |