Conjugation of afflicto
[afˈfliːk.toː]to strike or strike down repeatedly, harass; damage, injure, shatter Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | afflīctō |
| tū | afflīctās |
| is / ea / id | afflīctat |
| nōs | afflīctāmus |
| vōs | afflīctātis |
| eī / eae / ea | afflīctant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | afflīctābam |
| tū | afflīctābās |
| is / ea / id | afflīctābat |
| nōs | afflīctābāmus |
| vōs | afflīctābātis |
| eī / eae / ea | afflīctābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | afflīctābō |
| tū | afflīctābis |
| is / ea / id | afflīctābit |
| nōs | afflīctābimus |
| vōs | afflīctābitis |
| eī / eae / ea | afflīctābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | afflīctāvī |
| tū | afflīctāvistī |
| is / ea / id | afflīctāvit |
| nōs | afflīctāvimus |
| vōs | afflīctāvistis |
| eī / eae / ea | afflīctāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | afflīctāveram |
| tū | afflīctāverās |
| is / ea / id | afflīctāverat |
| nōs | afflīctāverāmus |
| vōs | afflīctāverātis |
| eī / eae / ea | afflīctāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | afflīctāverō |
| tū | afflīctāveris |
| is / ea / id | afflīctāverit |
| nōs | afflīctāverimus |
| vōs | afflīctāveritis |
| eī / eae / ea | afflīctāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | afflīctem |
| tū | afflīctēs |
| is / ea / id | afflīctet |
| nōs | afflīctēmus |
| vōs | afflīctētis |
| eī / eae / ea | afflīctent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | afflīctārem |
| tū | afflīctārēs |
| is / ea / id | afflīctāret |
| nōs | afflīctārēmus |
| vōs | afflīctārētis |
| eī / eae / ea | afflīctārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | afflīctāverim |
| tū | afflīctāverīs |
| is / ea / id | afflīctāverit |
| nōs | afflīctāverīmus |
| vōs | afflīctāverītis |
| eī / eae / ea | afflīctāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | afflīctāvissem |
| tū | afflīctāvissēs |
| is / ea / id | afflīctāvisset |
| nōs | afflīctāvissēmus |
| vōs | afflīctāvissētis |
| eī / eae / ea | afflīctāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | afflīctā |
| vōs | afflīctāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | afflīctātō |
| is / ea / id | afflīctātō |
| vōs | afflīctātōte |
| eī / eae / ea | afflīctantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | afflīctāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | afflīctāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | afflīctātūrum esse |
Participium praesēns
| — | afflīctāns |
Participium futūrum
| — | afflīctātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | afflīctandī |
Gerundium (datīvus)
| — | afflīctandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | afflīctandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | afflīctandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | afflīctātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | afflīctātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | afflīctor |
| tū | afflīctāris |
| is / ea / id | afflīctātur |
| nōs | afflīctāmur |
| vōs | afflīctāminī |
| eī / eae / ea | afflīctantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | afflīctābar |
| tū | afflīctābāris |
| is / ea / id | afflīctābātur |
| nōs | afflīctābāmur |
| vōs | afflīctābāminī |
| eī / eae / ea | afflīctābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | afflīctābor |
| tū | afflīctāberis |
| is / ea / id | afflīctābitur |
| nōs | afflīctābimur |
| vōs | afflīctābiminī |
| eī / eae / ea | afflīctābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | afflīcter |
| tū | afflīctēris |
| is / ea / id | afflīctētur |
| nōs | afflīctēmur |
| vōs | afflīctēminī |
| eī / eae / ea | afflīctentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | afflīctārer |
| tū | afflīctārēris |
| is / ea / id | afflīctārētur |
| nōs | afflīctārēmur |
| vōs | afflīctārēminī |
| eī / eae / ea | afflīctārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | afflīctāre |
| vōs | afflīctāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | afflīctātor |
| is / ea / id | afflīctātor |
| eī / eae / ea | afflīctantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | afflīctārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | afflīctātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | afflīctātum īrī |
Participium perfectum
| — | afflīctātus |
Participium futūrum
| — | afflīctandus |