Conjugation of affigo
[afˈfiː.ɡoː]to fix or fasten on to; to affix or attach Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | affīgō |
| tū | affīgis |
| is / ea / id | affīgit |
| nōs | affīgimus |
| vōs | affīgitis |
| eī / eae / ea | affīgunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | affīgēbam |
| tū | affīgēbās |
| is / ea / id | affīgēbat |
| nōs | affīgēbāmus |
| vōs | affīgēbātis |
| eī / eae / ea | affīgēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | affīgam |
| tū | affīgēs |
| is / ea / id | affīget |
| nōs | affīgēmus |
| vōs | affīgētis |
| eī / eae / ea | affīgent |
Indicātīvus perfectum
| ego | affīxī |
| tū | affīxistī |
| is / ea / id | affīxit |
| nōs | affīximus |
| vōs | affīxistis |
| eī / eae / ea | affīxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | affīxeram |
| tū | affīxerās |
| is / ea / id | affīxerat |
| nōs | affīxerāmus |
| vōs | affīxerātis |
| eī / eae / ea | affīxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | affīxerō |
| tū | affīxeris |
| is / ea / id | affīxerit |
| nōs | affīxerimus |
| vōs | affīxeritis |
| eī / eae / ea | affīxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | affīgam |
| tū | affīgās |
| is / ea / id | affīgat |
| nōs | affīgāmus |
| vōs | affīgātis |
| eī / eae / ea | affīgant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | affīgerem |
| tū | affīgerēs |
| is / ea / id | affīgeret |
| nōs | affīgerēmus |
| vōs | affīgerētis |
| eī / eae / ea | affīgerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | affīxerim |
| tū | affīxerīs |
| is / ea / id | affīxerit |
| nōs | affīxerīmus |
| vōs | affīxerītis |
| eī / eae / ea | affīxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | affīxissem |
| tū | affīxissēs |
| is / ea / id | affīxisset |
| nōs | affīxissēmus |
| vōs | affīxissētis |
| eī / eae / ea | affīxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | affīge |
| vōs | affīgite |
Imperātīvus futūrum
| tū | affīgitō |
| is / ea / id | affīgitō |
| vōs | affīgitōte |
| eī / eae / ea | affīguntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | affīgere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | affīxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | affīxūrum esse |
Participium praesēns
| — | affīgēns |
Participium futūrum
| — | affīxūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | affīgendī |
Gerundium (datīvus)
| — | affīgendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | affīgendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | affīgendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | affīxum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | affīxū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | affīgor |
| tū | affīgeris |
| is / ea / id | affīgitur |
| nōs | affīgimur |
| vōs | affīgiminī |
| eī / eae / ea | affīguntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | affīgēbar |
| tū | affīgēbāris |
| is / ea / id | affīgēbātur |
| nōs | affīgēbāmur |
| vōs | affīgēbāminī |
| eī / eae / ea | affīgēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | affīgar |
| tū | affīgēris |
| is / ea / id | affīgētur |
| nōs | affīgēmur |
| vōs | affīgēminī |
| eī / eae / ea | affīgentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | affīgar |
| tū | affīgāris |
| is / ea / id | affīgātur |
| nōs | affīgāmur |
| vōs | affīgāminī |
| eī / eae / ea | affīgantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | affīgerer |
| tū | affīgerēris |
| is / ea / id | affīgerētur |
| nōs | affīgerēmur |
| vōs | affīgerēminī |
| eī / eae / ea | affīgerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | affīgere |
| vōs | affīgiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | affīgitor |
| is / ea / id | affīgitor |
| eī / eae / ea | affīguntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | affīgī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | affīxum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | affīxum īrī |
Participium perfectum
| — | affīxus |
Participium futūrum
| — | affīgendus |