Conjugation of affector
[afˈfɛk.tɔr]first-person singular present passive indicative of affectō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | affector |
| tū | affectāris |
| is / ea / id | affectātur |
| nōs | affectāmur |
| vōs | affectāminī |
| eī / eae / ea | affectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | affectābar |
| tū | affectābāris |
| is / ea / id | affectābātur |
| nōs | affectābāmur |
| vōs | affectābāminī |
| eī / eae / ea | affectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | affectābor |
| tū | affectāberis |
| is / ea / id | affectābitur |
| nōs | affectābimur |
| vōs | affectābiminī |
| eī / eae / ea | affectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | affecter |
| tū | affectēris |
| is / ea / id | affectētur |
| nōs | affectēmur |
| vōs | affectēminī |
| eī / eae / ea | affectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | affectārer |
| tū | affectārēris |
| is / ea / id | affectārētur |
| nōs | affectārēmur |
| vōs | affectārēminī |
| eī / eae / ea | affectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | affectāre |
| vōs | affectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | affectātor |
| is / ea / id | affectātor |
| eī / eae / ea | affectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | affectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | affectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | affectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | affectāns |
Participium futūrum
| — | affectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | affectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | affectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | affectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | affectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | affectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | affectātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | affectandus |