Conjugation of aemulor
[ˈae̯.mʊ.ɫɔr]to endeavour to equal or excel someone, rival, vie with; emulate; copy Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | aemulor |
| tū | aemulāris |
| is / ea / id | aemulātur |
| nōs | aemulāmur |
| vōs | aemulāminī |
| eī / eae / ea | aemulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | aemulābar |
| tū | aemulābāris |
| is / ea / id | aemulābātur |
| nōs | aemulābāmur |
| vōs | aemulābāminī |
| eī / eae / ea | aemulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | aemulābor |
| tū | aemulāberis |
| is / ea / id | aemulābitur |
| nōs | aemulābimur |
| vōs | aemulābiminī |
| eī / eae / ea | aemulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aemuler |
| tū | aemulēris |
| is / ea / id | aemulētur |
| nōs | aemulēmur |
| vōs | aemulēminī |
| eī / eae / ea | aemulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | aemulārer |
| tū | aemulārēris |
| is / ea / id | aemulārētur |
| nōs | aemulārēmur |
| vōs | aemulārēminī |
| eī / eae / ea | aemulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | aemulāre |
| vōs | aemulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | aemulātor |
| is / ea / id | aemulātor |
| eī / eae / ea | aemulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | aemulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | aemulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | aemulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | aemulāns |
Participium futūrum
| — | aemulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | aemulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | aemulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | aemulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | aemulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | aemulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | aemulātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | aemulandus |