Conjugation of adopinor
[a.dɔˈpiː.nɔr]to think, suppose, surmise or conjecture (further) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adopīnor |
| tū | adopīnāris |
| is / ea / id | adopīnātur |
| nōs | adopīnāmur |
| vōs | adopīnāminī |
| eī / eae / ea | adopīnantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adopīnābar |
| tū | adopīnābāris |
| is / ea / id | adopīnābātur |
| nōs | adopīnābāmur |
| vōs | adopīnābāminī |
| eī / eae / ea | adopīnābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | adopīnābor |
| tū | adopīnāberis |
| is / ea / id | adopīnābitur |
| nōs | adopīnābimur |
| vōs | adopīnābiminī |
| eī / eae / ea | adopīnābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adopīner |
| tū | adopīnēris |
| is / ea / id | adopīnētur |
| nōs | adopīnēmur |
| vōs | adopīnēminī |
| eī / eae / ea | adopīnentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adopīnārer |
| tū | adopīnārēris |
| is / ea / id | adopīnārētur |
| nōs | adopīnārēmur |
| vōs | adopīnārēminī |
| eī / eae / ea | adopīnārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | adopīnāre |
| vōs | adopīnāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | adopīnātor |
| is / ea / id | adopīnātor |
| eī / eae / ea | adopīnantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adopīnārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adopīnātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adopīnātūrum esse |
Participium praesēns
| — | adopīnāns |
Participium futūrum
| — | adopīnātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | adopīnandī |
Gerundium (datīvus)
| — | adopīnandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | adopīnandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | adopīnandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | adopīnātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | adopīnātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | adopīnandus |