Conjugation of admiror
/[adˈmiː.rɔr]/To be surprised at; to be astonished Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | admīror |
| tū | admīrāris |
| is / ea / id | admīrātur |
| nōs | admīrāmur |
| vōs | admīrāminī |
| eī / eae / ea | admīrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | admīrābar |
| tū | admīrābāris |
| is / ea / id | admīrābātur |
| nōs | admīrābāmur |
| vōs | admīrābāminī |
| eī / eae / ea | admīrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | admīrābor |
| tū | admīrāberis |
| is / ea / id | admīrābitur |
| nōs | admīrābimur |
| vōs | admīrābiminī |
| eī / eae / ea | admīrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | admīrer |
| tū | admīrēris |
| is / ea / id | admīrētur |
| nōs | admīrēmur |
| vōs | admīrēminī |
| eī / eae / ea | admīrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | admīrārer |
| tū | admīrārēris |
| is / ea / id | admīrārētur |
| nōs | admīrārēmur |
| vōs | admīrārēminī |
| eī / eae / ea | admīrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | admīrāre |
| vōs | admīrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | admīrātor |
| is / ea / id | admīrātor |
| eī / eae / ea | admīrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | admīrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | admīrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | admīrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | admīrāns |
Participium futūrum
| — | admīrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | admīrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | admīrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | admīrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | admīrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | admīrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | admīrātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | admīrandus |