Conjugation of adlubesco
to begin to please Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adlubēscō |
| tū | adlubēscis |
| is / ea / id | adlubēscit |
| nōs | adlubēscimus |
| vōs | adlubēscitis |
| eī / eae / ea | adlubēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adlubēscēbam |
| tū | adlubēscēbās |
| is / ea / id | adlubēscēbat |
| nōs | adlubēscēbāmus |
| vōs | adlubēscēbātis |
| eī / eae / ea | adlubēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | adlubēscam |
| tū | adlubēscēs |
| is / ea / id | adlubēscet |
| nōs | adlubēscēmus |
| vōs | adlubēscētis |
| eī / eae / ea | adlubēscent |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adlubēscam |
| tū | adlubēscās |
| is / ea / id | adlubēscat |
| nōs | adlubēscāmus |
| vōs | adlubēscātis |
| eī / eae / ea | adlubēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adlubēscerem |
| tū | adlubēscerēs |
| is / ea / id | adlubēsceret |
| nōs | adlubēscerēmus |
| vōs | adlubēscerētis |
| eī / eae / ea | adlubēscerent |
Imperātīvus praesēns
| tū | adlubēsce |
| vōs | adlubēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | adlubēscitō |
| is / ea / id | adlubēscitō |
| vōs | adlubēscitōte |
| eī / eae / ea | adlubēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adlubēscere |
Participium praesēns
| — | adlubēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | adlubēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | adlubēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | adlubēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | adlubēscendō |