HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← adjugo — definition

Conjugation of adjugo

Regular CEFR B1
[ˈad.jʊ.ɡoː]

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego adjugō
tū adjugās
is / ea / id adjugat
nōs adjugāmus
vōs adjugātis
eī / eae / ea adjugant
Indicātīvus imperfectum
ego adjugābam
tū adjugābās
is / ea / id adjugābat
nōs adjugābāmus
vōs adjugābātis
eī / eae / ea adjugābant
Indicātīvus futūrum
ego adjugābō
tū adjugābis
is / ea / id adjugābit
nōs adjugābimus
vōs adjugābitis
eī / eae / ea adjugābunt
Indicātīvus perfectum
ego adjugāvī
tū adjugāvistī
is / ea / id adjugāvit
nōs adjugāvimus
vōs adjugāvistis
eī / eae / ea adjugāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego adjugāveram
tū adjugāverās
is / ea / id adjugāverat
nōs adjugāverāmus
vōs adjugāverātis
eī / eae / ea adjugāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego adjugāverō
tū adjugāveris
is / ea / id adjugāverit
nōs adjugāverimus
vōs adjugāveritis
eī / eae / ea adjugāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego adjugem
tū adjugēs
is / ea / id adjuget
nōs adjugēmus
vōs adjugētis
eī / eae / ea adjugent
Coniūnctīvus imperfectum
ego adjugārem
tū adjugārēs
is / ea / id adjugāret
nōs adjugārēmus
vōs adjugārētis
eī / eae / ea adjugārent
Coniūnctīvus perfectum
ego adjugāverim
tū adjugāverīs
is / ea / id adjugāverit
nōs adjugāverīmus
vōs adjugāverītis
eī / eae / ea adjugāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego adjugāvissem
tū adjugāvissēs
is / ea / id adjugāvisset
nōs adjugāvissēmus
vōs adjugāvissētis
eī / eae / ea adjugāvissent
Imperātīvus praesēns
tū adjugā
vōs adjugāte
Imperātīvus futūrum
tū adjugātō
is / ea / id adjugātō
vōs adjugātōte
eī / eae / ea adjugantō
Īnfīnītīvus praesēns
— adjugāre
Īnfīnītīvus perfectum
— adjugāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— adjugātūrum esse
Participium praesēns
— adjugāns
Participium futūrum
— adjugātūrus
Gerundium (genitīvus)
— adjugandī
Gerundium (datīvus)
— adjugandō
Gerundium (accūsātīvus)
— adjugandum
Gerundium (ablātīvus)
— adjugandō
Supīnum (accūsātīvus)
— adjugātum
Supīnum (ablātīvus)
— adjugātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego adjugor
tū adjugāris
is / ea / id adjugātur
nōs adjugāmur
vōs adjugāminī
eī / eae / ea adjugantur
Indicātīvus imperfectum
ego adjugābar
tū adjugābāris
is / ea / id adjugābātur
nōs adjugābāmur
vōs adjugābāminī
eī / eae / ea adjugābantur
Indicātīvus futūrum
ego adjugābor
tū adjugāberis
is / ea / id adjugābitur
nōs adjugābimur
vōs adjugābiminī
eī / eae / ea adjugābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego adjuger
tū adjugēris
is / ea / id adjugētur
nōs adjugēmur
vōs adjugēminī
eī / eae / ea adjugentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego adjugārer
tū adjugārēris
is / ea / id adjugārētur
nōs adjugārēmur
vōs adjugārēminī
eī / eae / ea adjugārentur
Imperātīvus praesēns
tū adjugāre
vōs adjugāminī
Imperātīvus futūrum
tū adjugātor
is / ea / id adjugātor
eī / eae / ea adjugantor
Īnfīnītīvus praesēns
— adjugārī
Īnfīnītīvus perfectum
— adjugātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— adjugātum īrī
Participium perfectum
— adjugātus
Participium futūrum
— adjugandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary