Conjugation of adfector
[atˈfɛk.tɔr]first-person singular present passive indicative of adfectō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adfector |
| tū | adfectāris |
| is / ea / id | adfectātur |
| nōs | adfectāmur |
| vōs | adfectāminī |
| eī / eae / ea | adfectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adfectābar |
| tū | adfectābāris |
| is / ea / id | adfectābātur |
| nōs | adfectābāmur |
| vōs | adfectābāminī |
| eī / eae / ea | adfectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | adfectābor |
| tū | adfectāberis |
| is / ea / id | adfectābitur |
| nōs | adfectābimur |
| vōs | adfectābiminī |
| eī / eae / ea | adfectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adfecter |
| tū | adfectēris |
| is / ea / id | adfectētur |
| nōs | adfectēmur |
| vōs | adfectēminī |
| eī / eae / ea | adfectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adfectārer |
| tū | adfectārēris |
| is / ea / id | adfectārētur |
| nōs | adfectārēmur |
| vōs | adfectārēminī |
| eī / eae / ea | adfectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | adfectāre |
| vōs | adfectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | adfectātor |
| is / ea / id | adfectātor |
| eī / eae / ea | adfectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adfectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adfectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adfectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | adfectāns |
Participium futūrum
| — | adfectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | adfectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | adfectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | adfectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | adfectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | adfectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | adfectātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | adfectandus |