Conjugation of addubito
[adˈdʊ.bɪ.toː]to incline to doubt, begin to doubt, feel doubt, be uncertain Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | addubitō |
| tū | addubitās |
| is / ea / id | addubitat |
| nōs | addubitāmus |
| vōs | addubitātis |
| eī / eae / ea | addubitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | addubitābam |
| tū | addubitābās |
| is / ea / id | addubitābat |
| nōs | addubitābāmus |
| vōs | addubitābātis |
| eī / eae / ea | addubitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | addubitābō |
| tū | addubitābis |
| is / ea / id | addubitābit |
| nōs | addubitābimus |
| vōs | addubitābitis |
| eī / eae / ea | addubitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | addubitāvī |
| tū | addubitāvistī |
| is / ea / id | addubitāvit |
| nōs | addubitāvimus |
| vōs | addubitāvistis |
| eī / eae / ea | addubitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | addubitāveram |
| tū | addubitāverās |
| is / ea / id | addubitāverat |
| nōs | addubitāverāmus |
| vōs | addubitāverātis |
| eī / eae / ea | addubitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | addubitāverō |
| tū | addubitāveris |
| is / ea / id | addubitāverit |
| nōs | addubitāverimus |
| vōs | addubitāveritis |
| eī / eae / ea | addubitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | addubitem |
| tū | addubitēs |
| is / ea / id | addubitet |
| nōs | addubitēmus |
| vōs | addubitētis |
| eī / eae / ea | addubitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | addubitārem |
| tū | addubitārēs |
| is / ea / id | addubitāret |
| nōs | addubitārēmus |
| vōs | addubitārētis |
| eī / eae / ea | addubitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | addubitāverim |
| tū | addubitāverīs |
| is / ea / id | addubitāverit |
| nōs | addubitāverīmus |
| vōs | addubitāverītis |
| eī / eae / ea | addubitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | addubitāvissem |
| tū | addubitāvissēs |
| is / ea / id | addubitāvisset |
| nōs | addubitāvissēmus |
| vōs | addubitāvissētis |
| eī / eae / ea | addubitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | addubitā |
| vōs | addubitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | addubitātō |
| is / ea / id | addubitātō |
| vōs | addubitātōte |
| eī / eae / ea | addubitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | addubitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | addubitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | addubitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | addubitāns |
Participium futūrum
| — | addubitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | addubitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | addubitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | addubitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | addubitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | addubitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | addubitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | addubitor |
| tū | addubitāris |
| is / ea / id | addubitātur |
| nōs | addubitāmur |
| vōs | addubitāminī |
| eī / eae / ea | addubitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | addubitābar |
| tū | addubitābāris |
| is / ea / id | addubitābātur |
| nōs | addubitābāmur |
| vōs | addubitābāminī |
| eī / eae / ea | addubitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | addubitābor |
| tū | addubitāberis |
| is / ea / id | addubitābitur |
| nōs | addubitābimur |
| vōs | addubitābiminī |
| eī / eae / ea | addubitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | addubiter |
| tū | addubitēris |
| is / ea / id | addubitētur |
| nōs | addubitēmur |
| vōs | addubitēminī |
| eī / eae / ea | addubitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | addubitārer |
| tū | addubitārēris |
| is / ea / id | addubitārētur |
| nōs | addubitārēmur |
| vōs | addubitārēminī |
| eī / eae / ea | addubitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | addubitāre |
| vōs | addubitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | addubitātor |
| is / ea / id | addubitātor |
| eī / eae / ea | addubitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | addubitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | addubitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | addubitātum īrī |
Participium perfectum
| — | addubitātus |
Participium futūrum
| — | addubitandus |