Conjugation of adaucto
/[aˈdau̯k.toː]/to augment or increase much or greatly Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adauctō |
| tū | adauctās |
| is / ea / id | adauctat |
| nōs | adauctāmus |
| vōs | adauctātis |
| eī / eae / ea | adauctant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adauctābam |
| tū | adauctābās |
| is / ea / id | adauctābat |
| nōs | adauctābāmus |
| vōs | adauctābātis |
| eī / eae / ea | adauctābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | adauctābō |
| tū | adauctābis |
| is / ea / id | adauctābit |
| nōs | adauctābimus |
| vōs | adauctābitis |
| eī / eae / ea | adauctābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | adauctāvī |
| tū | adauctāvistī |
| is / ea / id | adauctāvit |
| nōs | adauctāvimus |
| vōs | adauctāvistis |
| eī / eae / ea | adauctāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | adauctāveram |
| tū | adauctāverās |
| is / ea / id | adauctāverat |
| nōs | adauctāverāmus |
| vōs | adauctāverātis |
| eī / eae / ea | adauctāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | adauctāverō |
| tū | adauctāveris |
| is / ea / id | adauctāverit |
| nōs | adauctāverimus |
| vōs | adauctāveritis |
| eī / eae / ea | adauctāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adauctem |
| tū | adauctēs |
| is / ea / id | adauctet |
| nōs | adauctēmus |
| vōs | adauctētis |
| eī / eae / ea | adauctent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adauctārem |
| tū | adauctārēs |
| is / ea / id | adauctāret |
| nōs | adauctārēmus |
| vōs | adauctārētis |
| eī / eae / ea | adauctārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | adauctāverim |
| tū | adauctāverīs |
| is / ea / id | adauctāverit |
| nōs | adauctāverīmus |
| vōs | adauctāverītis |
| eī / eae / ea | adauctāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | adauctāvissem |
| tū | adauctāvissēs |
| is / ea / id | adauctāvisset |
| nōs | adauctāvissēmus |
| vōs | adauctāvissētis |
| eī / eae / ea | adauctāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | adauctā |
| vōs | adauctāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | adauctātō |
| is / ea / id | adauctātō |
| vōs | adauctātōte |
| eī / eae / ea | adauctantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adauctāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adauctāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adauctātūrum esse |
Participium praesēns
| — | adauctāns |
Participium futūrum
| — | adauctātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | adauctandī |
Gerundium (datīvus)
| — | adauctandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | adauctandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | adauctandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | adauctātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | adauctātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | adauctor |
| tū | adauctāris |
| is / ea / id | adauctātur |
| nōs | adauctāmur |
| vōs | adauctāminī |
| eī / eae / ea | adauctantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | adauctābar |
| tū | adauctābāris |
| is / ea / id | adauctābātur |
| nōs | adauctābāmur |
| vōs | adauctābāminī |
| eī / eae / ea | adauctābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | adauctābor |
| tū | adauctāberis |
| is / ea / id | adauctābitur |
| nōs | adauctābimur |
| vōs | adauctābiminī |
| eī / eae / ea | adauctābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | adaucter |
| tū | adauctēris |
| is / ea / id | adauctētur |
| nōs | adauctēmur |
| vōs | adauctēminī |
| eī / eae / ea | adauctentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | adauctārer |
| tū | adauctārēris |
| is / ea / id | adauctārētur |
| nōs | adauctārēmur |
| vōs | adauctārēminī |
| eī / eae / ea | adauctārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | adauctāre |
| vōs | adauctāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | adauctātor |
| is / ea / id | adauctātor |
| eī / eae / ea | adauctantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | adauctārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | adauctātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | adauctātum īrī |
Participium perfectum
| — | adauctātus |
Participium futūrum
| — | adauctandus |