Conjugation of acclaro
[akˈkɫaː.roː]to make clear, known, or evident, show, reveal Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | acclārō |
| tū | acclārās |
| is / ea / id | acclārat |
| nōs | acclārāmus |
| vōs | acclārātis |
| eī / eae / ea | acclārant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | acclārābam |
| tū | acclārābās |
| is / ea / id | acclārābat |
| nōs | acclārābāmus |
| vōs | acclārābātis |
| eī / eae / ea | acclārābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | acclārābō |
| tū | acclārābis |
| is / ea / id | acclārābit |
| nōs | acclārābimus |
| vōs | acclārābitis |
| eī / eae / ea | acclārābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | acclārāvī |
| tū | acclārāvistī |
| is / ea / id | acclārāvit |
| nōs | acclārāvimus |
| vōs | acclārāvistis |
| eī / eae / ea | acclārāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | acclārāveram |
| tū | acclārāverās |
| is / ea / id | acclārāverat |
| nōs | acclārāverāmus |
| vōs | acclārāverātis |
| eī / eae / ea | acclārāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | acclārāverō |
| tū | acclārāveris |
| is / ea / id | acclārāverit |
| nōs | acclārāverimus |
| vōs | acclārāveritis |
| eī / eae / ea | acclārāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | acclārem |
| tū | acclārēs |
| is / ea / id | acclāret |
| nōs | acclārēmus |
| vōs | acclārētis |
| eī / eae / ea | acclārent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | acclārārem |
| tū | acclārārēs |
| is / ea / id | acclārāret |
| nōs | acclārārēmus |
| vōs | acclārārētis |
| eī / eae / ea | acclārārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | acclārāverim |
| tū | acclārāverīs |
| is / ea / id | acclārāverit |
| nōs | acclārāverīmus |
| vōs | acclārāverītis |
| eī / eae / ea | acclārāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | acclārāvissem |
| tū | acclārāvissēs |
| is / ea / id | acclārāvisset |
| nōs | acclārāvissēmus |
| vōs | acclārāvissētis |
| eī / eae / ea | acclārāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | acclārā |
| vōs | acclārāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | acclārātō |
| is / ea / id | acclārātō |
| vōs | acclārātōte |
| eī / eae / ea | acclārantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | acclārāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | acclārāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | acclārātūrum esse |
Participium praesēns
| — | acclārāns |
Participium futūrum
| — | acclārātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | acclārandī |
Gerundium (datīvus)
| — | acclārandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | acclārandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | acclārandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | acclārātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | acclārātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | acclāror |
| tū | acclārāris |
| is / ea / id | acclārātur |
| nōs | acclārāmur |
| vōs | acclārāminī |
| eī / eae / ea | acclārantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | acclārābar |
| tū | acclārābāris |
| is / ea / id | acclārābātur |
| nōs | acclārābāmur |
| vōs | acclārābāminī |
| eī / eae / ea | acclārābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | acclārābor |
| tū | acclārāberis |
| is / ea / id | acclārābitur |
| nōs | acclārābimur |
| vōs | acclārābiminī |
| eī / eae / ea | acclārābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | acclārer |
| tū | acclārēris |
| is / ea / id | acclārētur |
| nōs | acclārēmur |
| vōs | acclārēminī |
| eī / eae / ea | acclārentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | acclārārer |
| tū | acclārārēris |
| is / ea / id | acclārārētur |
| nōs | acclārārēmur |
| vōs | acclārārēminī |
| eī / eae / ea | acclārārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | acclārāre |
| vōs | acclārāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | acclārātor |
| is / ea / id | acclārātor |
| eī / eae / ea | acclārantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | acclārārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | acclārātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | acclārātum īrī |
Participium perfectum
| — | acclārātus |
Participium futūrum
| — | acclārandus |