HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← acclamo — definición

Conjugation of acclamo

Regular CEFR B1
/[akˈkɫaː.moː]/

to approve with loud cries, shout applause or approval, applaud, huzzah Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego acclāmō
acclāmās
is / ea / id acclāmat
nōs acclāmāmus
vōs acclāmātis
eī / eae / ea acclāmant
Indicātīvus imperfectum
ego acclāmābam
acclāmābās
is / ea / id acclāmābat
nōs acclāmābāmus
vōs acclāmābātis
eī / eae / ea acclāmābant
Indicātīvus futūrum
ego acclāmābō
acclāmābis
is / ea / id acclāmābit
nōs acclāmābimus
vōs acclāmābitis
eī / eae / ea acclāmābunt
Indicātīvus perfectum
ego acclāmāvī
acclāmāvistī
is / ea / id acclāmāvit
nōs acclāmāvimus
vōs acclāmāvistis
eī / eae / ea acclāmāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego acclāmāveram
acclāmāverās
is / ea / id acclāmāverat
nōs acclāmāverāmus
vōs acclāmāverātis
eī / eae / ea acclāmāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego acclāmāverō
acclāmāveris
is / ea / id acclāmāverit
nōs acclāmāverimus
vōs acclāmāveritis
eī / eae / ea acclāmāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego acclāmem
acclāmēs
is / ea / id acclāmet
nōs acclāmēmus
vōs acclāmētis
eī / eae / ea acclāment
Coniūnctīvus imperfectum
ego acclāmārem
acclāmārēs
is / ea / id acclāmāret
nōs acclāmārēmus
vōs acclāmārētis
eī / eae / ea acclāmārent
Coniūnctīvus perfectum
ego acclāmāverim
acclāmāverīs
is / ea / id acclāmāverit
nōs acclāmāverīmus
vōs acclāmāverītis
eī / eae / ea acclāmāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego acclāmāvissem
acclāmāvissēs
is / ea / id acclāmāvisset
nōs acclāmāvissēmus
vōs acclāmāvissētis
eī / eae / ea acclāmāvissent
Imperātīvus praesēns
acclāmā
vōs acclāmāte
Imperātīvus futūrum
acclāmātō
is / ea / id acclāmātō
vōs acclāmātōte
eī / eae / ea acclāmantō
Īnfīnītīvus praesēns
acclāmāre
Īnfīnītīvus perfectum
acclāmāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
acclāmātūrum esse
Participium praesēns
acclāmāns
Participium futūrum
acclāmātūrus
Gerundium (genitīvus)
acclāmandī
Gerundium (datīvus)
acclāmandō
Gerundium (accūsātīvus)
acclāmandum
Gerundium (ablātīvus)
acclāmandō
Supīnum (accūsātīvus)
acclāmātum
Supīnum (ablātīvus)
acclāmātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego acclāmor
acclāmāris
is / ea / id acclāmātur
nōs acclāmāmur
vōs acclāmāminī
eī / eae / ea acclāmantur
Indicātīvus imperfectum
ego acclāmābar
acclāmābāris
is / ea / id acclāmābātur
nōs acclāmābāmur
vōs acclāmābāminī
eī / eae / ea acclāmābantur
Indicātīvus futūrum
ego acclāmābor
acclāmāberis
is / ea / id acclāmābitur
nōs acclāmābimur
vōs acclāmābiminī
eī / eae / ea acclāmābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego acclāmer
acclāmēris
is / ea / id acclāmētur
nōs acclāmēmur
vōs acclāmēminī
eī / eae / ea acclāmentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego acclāmārer
acclāmārēris
is / ea / id acclāmārētur
nōs acclāmārēmur
vōs acclāmārēminī
eī / eae / ea acclāmārentur
Imperātīvus praesēns
acclāmāre
vōs acclāmāminī
Imperātīvus futūrum
acclāmātor
is / ea / id acclāmātor
eī / eae / ea acclāmantor
Īnfīnītīvus praesēns
acclāmārī
Īnfīnītīvus perfectum
acclāmātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
acclāmātum īrī
Participium perfectum
acclāmātus
Participium futūrum
acclāmandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary