Conjugation of abutor
[aˈbuː.tɔr]to misuse, abuse; use improperly. (+ ablative) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abūtor |
| tū | abūteris |
| is / ea / id | abūtitur |
| nōs | abūtimur |
| vōs | abūtiminī |
| eī / eae / ea | abūtuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abūtēbar |
| tū | abūtēbāris |
| is / ea / id | abūtēbātur |
| nōs | abūtēbāmur |
| vōs | abūtēbāminī |
| eī / eae / ea | abūtēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | abūtar |
| tū | abūtēris |
| is / ea / id | abūtētur |
| nōs | abūtēmur |
| vōs | abūtēminī |
| eī / eae / ea | abūtentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abūtar |
| tū | abūtāris |
| is / ea / id | abūtātur |
| nōs | abūtāmur |
| vōs | abūtāminī |
| eī / eae / ea | abūtantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abūterer |
| tū | abūterēris |
| is / ea / id | abūterētur |
| nōs | abūterēmur |
| vōs | abūterēminī |
| eī / eae / ea | abūterentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | abūtere |
| vōs | abūtiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | abūtitor |
| is / ea / id | abūtitor |
| eī / eae / ea | abūtuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abūtī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abūsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abūsūrum esse |
Participium praesēns
| — | abūtēns |
Participium futūrum
| — | abūsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | abūtendī |
Gerundium (datīvus)
| — | abūtendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | abūtendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | abūtendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | abūsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | abūsū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | abūtendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.