Conjugation of absto
[ˈap.stoː]to stand off or at a distance from, stand aloof Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abstō |
| tū | abstās |
| is / ea / id | abstat |
| nōs | abstāmus |
| vōs | abstātis |
| eī / eae / ea | abstant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abstābam |
| tū | abstābās |
| is / ea / id | abstābat |
| nōs | abstābāmus |
| vōs | abstābātis |
| eī / eae / ea | abstābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | abstābō |
| tū | abstābis |
| is / ea / id | abstābit |
| nōs | abstābimus |
| vōs | abstābitis |
| eī / eae / ea | abstābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abstem |
| tū | abstēs |
| is / ea / id | abstet |
| nōs | abstēmus |
| vōs | abstētis |
| eī / eae / ea | abstent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abstārem |
| tū | abstārēs |
| is / ea / id | abstāret |
| nōs | abstārēmus |
| vōs | abstārētis |
| eī / eae / ea | abstārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | abstā |
| vōs | abstāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | abstātō |
| is / ea / id | abstātō |
| vōs | abstātōte |
| eī / eae / ea | abstantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abstāre |
Participium praesēns
| — | abstāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | abstandī |
Gerundium (datīvus)
| — | abstandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | abstandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | abstandō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | abstātur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | abstābātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | abstābitur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | abstētur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | abstārētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | abstātor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abstārī |
Participium futūrum
| — | abstandum |