Conjugation of absono
/[ˈap.sɔ.noː]/to be discordant (to have a harsh or unpleasant sound) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | absonō |
| tū | absonās |
| is / ea / id | absonat |
| nōs | absonāmus |
| vōs | absonātis |
| eī / eae / ea | absonant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | absonābam |
| tū | absonābās |
| is / ea / id | absonābat |
| nōs | absonābāmus |
| vōs | absonābātis |
| eī / eae / ea | absonābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | absonābō |
| tū | absonābis |
| is / ea / id | absonābit |
| nōs | absonābimus |
| vōs | absonābitis |
| eī / eae / ea | absonābunt |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | absonem |
| tū | absonēs |
| is / ea / id | absonet |
| nōs | absonēmus |
| vōs | absonētis |
| eī / eae / ea | absonent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | absonārem |
| tū | absonārēs |
| is / ea / id | absonāret |
| nōs | absonārēmus |
| vōs | absonārētis |
| eī / eae / ea | absonārent |
Imperātīvus praesēns
| tū | absonā |
| vōs | absonāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | absonātō |
| is / ea / id | absonātō |
| vōs | absonātōte |
| eī / eae / ea | absonantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | absonāre |
Participium praesēns
| — | absonāns |
Gerundium (genitīvus)
| — | absonandī |
Gerundium (datīvus)
| — | absonandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | absonandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | absonandō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | absonātur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | absonābātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | absonābitur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | absonētur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | absonārētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | absonātor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | absonārī |
Participium futūrum
| — | absonandum |