Conjugation of absolvo
/[apˈsɔɫ.woː]/to loosen from, make loose, detach, untie Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | absolvō |
| tū | absolvis |
| is / ea / id | absolvit |
| nōs | absolvimus |
| vōs | absolvitis |
| eī / eae / ea | absolvunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | absolvēbam |
| tū | absolvēbās |
| is / ea / id | absolvēbat |
| nōs | absolvēbāmus |
| vōs | absolvēbātis |
| eī / eae / ea | absolvēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | absolvam |
| tū | absolvēs |
| is / ea / id | absolvet |
| nōs | absolvēmus |
| vōs | absolvētis |
| eī / eae / ea | absolvent |
Indicātīvus perfectum
| ego | absolvī |
| tū | absolvistī |
| is / ea / id | absolvit |
| nōs | absolvimus |
| vōs | absolvistis |
| eī / eae / ea | absolvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | absolveram |
| tū | absolverās |
| is / ea / id | absolverat |
| nōs | absolverāmus |
| vōs | absolverātis |
| eī / eae / ea | absolverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | absolverō |
| tū | absolveris |
| is / ea / id | absolverit |
| nōs | absolverimus |
| vōs | absolveritis |
| eī / eae / ea | absolverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | absolvam |
| tū | absolvās |
| is / ea / id | absolvat |
| nōs | absolvāmus |
| vōs | absolvātis |
| eī / eae / ea | absolvant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | absolverem |
| tū | absolverēs |
| is / ea / id | absolveret |
| nōs | absolverēmus |
| vōs | absolverētis |
| eī / eae / ea | absolverent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | absolverim |
| tū | absolverīs |
| is / ea / id | absolverit |
| nōs | absolverīmus |
| vōs | absolverītis |
| eī / eae / ea | absolverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | absolvissem |
| tū | absolvissēs |
| is / ea / id | absolvisset |
| nōs | absolvissēmus |
| vōs | absolvissētis |
| eī / eae / ea | absolvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | absolve |
| vōs | absolvite |
Imperātīvus futūrum
| tū | absolvitō |
| is / ea / id | absolvitō |
| vōs | absolvitōte |
| eī / eae / ea | absolvuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | absolvere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | absolvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | absolūtūrum esse |
Participium praesēns
| — | absolvēns |
Participium futūrum
| — | absolūtūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | absolvendī |
Gerundium (datīvus)
| — | absolvendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | absolvendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | absolvendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | absolūtum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | absolūtū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | absolvor |
| tū | absolveris |
| is / ea / id | absolvitur |
| nōs | absolvimur |
| vōs | absolviminī |
| eī / eae / ea | absolvuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | absolvēbar |
| tū | absolvēbāris |
| is / ea / id | absolvēbātur |
| nōs | absolvēbāmur |
| vōs | absolvēbāminī |
| eī / eae / ea | absolvēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | absolvar |
| tū | absolvēris |
| is / ea / id | absolvētur |
| nōs | absolvēmur |
| vōs | absolvēminī |
| eī / eae / ea | absolventur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | absolvar |
| tū | absolvāris |
| is / ea / id | absolvātur |
| nōs | absolvāmur |
| vōs | absolvāminī |
| eī / eae / ea | absolvantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | absolverer |
| tū | absolverēris |
| is / ea / id | absolverētur |
| nōs | absolverēmur |
| vōs | absolverēminī |
| eī / eae / ea | absolverentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | absolvere |
| vōs | absolviminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | absolvitor |
| is / ea / id | absolvitor |
| eī / eae / ea | absolvuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | absolvī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | absolūtum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | absolūtum īrī |
Participium perfectum
| — | absolūtus |
Participium futūrum
| — | absolvendus |