Conjugation of abrogo
[ˈab.rɔ.ɡoː]to abolish, abrogate, annul (all parts); recall Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abrogō |
| tū | abrogās |
| is / ea / id | abrogat |
| nōs | abrogāmus |
| vōs | abrogātis |
| eī / eae / ea | abrogant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abrogābam |
| tū | abrogābās |
| is / ea / id | abrogābat |
| nōs | abrogābāmus |
| vōs | abrogābātis |
| eī / eae / ea | abrogābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | abrogābō |
| tū | abrogābis |
| is / ea / id | abrogābit |
| nōs | abrogābimus |
| vōs | abrogābitis |
| eī / eae / ea | abrogābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | abrogāvī |
| tū | abrogāvistī |
| is / ea / id | abrogāvit |
| nōs | abrogāvimus |
| vōs | abrogāvistis |
| eī / eae / ea | abrogāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | abrogāveram |
| tū | abrogāverās |
| is / ea / id | abrogāverat |
| nōs | abrogāverāmus |
| vōs | abrogāverātis |
| eī / eae / ea | abrogāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | abrogāverō |
| tū | abrogāveris |
| is / ea / id | abrogāverit |
| nōs | abrogāverimus |
| vōs | abrogāveritis |
| eī / eae / ea | abrogāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abrogem |
| tū | abrogēs |
| is / ea / id | abroget |
| nōs | abrogēmus |
| vōs | abrogētis |
| eī / eae / ea | abrogent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abrogārem |
| tū | abrogārēs |
| is / ea / id | abrogāret |
| nōs | abrogārēmus |
| vōs | abrogārētis |
| eī / eae / ea | abrogārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | abrogāverim |
| tū | abrogāverīs |
| is / ea / id | abrogāverit |
| nōs | abrogāverīmus |
| vōs | abrogāverītis |
| eī / eae / ea | abrogāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | abrogāvissem |
| tū | abrogāvissēs |
| is / ea / id | abrogāvisset |
| nōs | abrogāvissēmus |
| vōs | abrogāvissētis |
| eī / eae / ea | abrogāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | abrogā |
| vōs | abrogāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | abrogātō |
| is / ea / id | abrogātō |
| vōs | abrogātōte |
| eī / eae / ea | abrogantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abrogāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abrogāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abrogātūrum esse |
Participium praesēns
| — | abrogāns |
Participium futūrum
| — | abrogātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | abrogandī |
Gerundium (datīvus)
| — | abrogandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | abrogandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | abrogandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | abrogātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | abrogātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abrogor |
| tū | abrogāris |
| is / ea / id | abrogātur |
| nōs | abrogāmur |
| vōs | abrogāminī |
| eī / eae / ea | abrogantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abrogābar |
| tū | abrogābāris |
| is / ea / id | abrogābātur |
| nōs | abrogābāmur |
| vōs | abrogābāminī |
| eī / eae / ea | abrogābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | abrogābor |
| tū | abrogāberis |
| is / ea / id | abrogābitur |
| nōs | abrogābimur |
| vōs | abrogābiminī |
| eī / eae / ea | abrogābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abroger |
| tū | abrogēris |
| is / ea / id | abrogētur |
| nōs | abrogēmur |
| vōs | abrogēminī |
| eī / eae / ea | abrogentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abrogārer |
| tū | abrogārēris |
| is / ea / id | abrogārētur |
| nōs | abrogārēmur |
| vōs | abrogārēminī |
| eī / eae / ea | abrogārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | abrogāre |
| vōs | abrogāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | abrogātor |
| is / ea / id | abrogātor |
| eī / eae / ea | abrogantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abrogārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abrogātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abrogātum īrī |
Participium perfectum
| — | abrogātus |
Participium futūrum
| — | abrogandus |