Conjugation of aborior
/[aˈbɔ.ri.ɔr]/to miscarry, be aborted (of a fetus) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | aborior |
| tū | aborīris |
| is / ea / id | aborītur |
| nōs | aborīmur |
| vōs | aborīminī |
| eī / eae / ea | aboriuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | aboriēbar |
| tū | aboriēbāris |
| is / ea / id | aboriēbātur |
| nōs | aboriēbāmur |
| vōs | aboriēbāminī |
| eī / eae / ea | aboriēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | aboriar |
| tū | aboriēris |
| is / ea / id | aboriētur |
| nōs | aboriēmur |
| vōs | aboriēminī |
| eī / eae / ea | aborientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aboriar |
| tū | aboriāris |
| is / ea / id | aboriātur |
| nōs | aboriāmur |
| vōs | aboriāminī |
| eī / eae / ea | aboriantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | aborīrer |
| tū | aborīrēris |
| is / ea / id | aborīrētur |
| nōs | aborīrēmur |
| vōs | aborīrēminī |
| eī / eae / ea | aborīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | aborīre |
| vōs | aborīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | aborītor |
| is / ea / id | aborītor |
| eī / eae / ea | aboriuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | aborīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abortum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abortūrum esse |
Participium praesēns
| — | aboriēns |
Participium futūrum
| — | abortūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | aboriendī |
Gerundium (datīvus)
| — | aboriendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | aboriendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | aboriendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | abortum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | abortū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | aboriendus |