Conjugation of abiudico
[abˈjuː.dɪ.koː]to deprive or take away by a judicial sentence; abjudicate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abiūdicō |
| tū | abiūdicās |
| is / ea / id | abiūdicat |
| nōs | abiūdicāmus |
| vōs | abiūdicātis |
| eī / eae / ea | abiūdicant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abiūdicābam |
| tū | abiūdicābās |
| is / ea / id | abiūdicābat |
| nōs | abiūdicābāmus |
| vōs | abiūdicābātis |
| eī / eae / ea | abiūdicābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | abiūdicābō |
| tū | abiūdicābis |
| is / ea / id | abiūdicābit |
| nōs | abiūdicābimus |
| vōs | abiūdicābitis |
| eī / eae / ea | abiūdicābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | abiūdicāvī |
| tū | abiūdicāvistī |
| is / ea / id | abiūdicāvit |
| nōs | abiūdicāvimus |
| vōs | abiūdicāvistis |
| eī / eae / ea | abiūdicāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | abiūdicāveram |
| tū | abiūdicāverās |
| is / ea / id | abiūdicāverat |
| nōs | abiūdicāverāmus |
| vōs | abiūdicāverātis |
| eī / eae / ea | abiūdicāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | abiūdicāverō |
| tū | abiūdicāveris |
| is / ea / id | abiūdicāverit |
| nōs | abiūdicāverimus |
| vōs | abiūdicāveritis |
| eī / eae / ea | abiūdicāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abiūdicem |
| tū | abiūdicēs |
| is / ea / id | abiūdicet |
| nōs | abiūdicēmus |
| vōs | abiūdicētis |
| eī / eae / ea | abiūdicent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abiūdicārem |
| tū | abiūdicārēs |
| is / ea / id | abiūdicāret |
| nōs | abiūdicārēmus |
| vōs | abiūdicārētis |
| eī / eae / ea | abiūdicārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | abiūdicāverim |
| tū | abiūdicāverīs |
| is / ea / id | abiūdicāverit |
| nōs | abiūdicāverīmus |
| vōs | abiūdicāverītis |
| eī / eae / ea | abiūdicāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | abiūdicāvissem |
| tū | abiūdicāvissēs |
| is / ea / id | abiūdicāvisset |
| nōs | abiūdicāvissēmus |
| vōs | abiūdicāvissētis |
| eī / eae / ea | abiūdicāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | abiūdicā |
| vōs | abiūdicāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | abiūdicātō |
| is / ea / id | abiūdicātō |
| vōs | abiūdicātōte |
| eī / eae / ea | abiūdicantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abiūdicāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abiūdicāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abiūdicātūrum esse |
Participium praesēns
| — | abiūdicāns |
Participium futūrum
| — | abiūdicātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | abiūdicandī |
Gerundium (datīvus)
| — | abiūdicandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | abiūdicandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | abiūdicandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | abiūdicātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | abiūdicātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abiūdicor |
| tū | abiūdicāris |
| is / ea / id | abiūdicātur |
| nōs | abiūdicāmur |
| vōs | abiūdicāminī |
| eī / eae / ea | abiūdicantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abiūdicābar |
| tū | abiūdicābāris |
| is / ea / id | abiūdicābātur |
| nōs | abiūdicābāmur |
| vōs | abiūdicābāminī |
| eī / eae / ea | abiūdicābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | abiūdicābor |
| tū | abiūdicāberis |
| is / ea / id | abiūdicābitur |
| nōs | abiūdicābimur |
| vōs | abiūdicābiminī |
| eī / eae / ea | abiūdicābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abiūdicer |
| tū | abiūdicēris |
| is / ea / id | abiūdicētur |
| nōs | abiūdicēmur |
| vōs | abiūdicēminī |
| eī / eae / ea | abiūdicentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abiūdicārer |
| tū | abiūdicārēris |
| is / ea / id | abiūdicārētur |
| nōs | abiūdicārēmur |
| vōs | abiūdicārēminī |
| eī / eae / ea | abiūdicārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | abiūdicāre |
| vōs | abiūdicāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | abiūdicātor |
| is / ea / id | abiūdicātor |
| eī / eae / ea | abiūdicantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abiūdicārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abiūdicātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abiūdicātum īrī |
Participium perfectum
| — | abiūdicātus |
Participium futūrum
| — | abiūdicandus |