Conjugation of abiecto
/[abˈjɛk.toː]/to throw, cast away, cast down, cast aside Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abiectō |
| tū | abiectās |
| is / ea / id | abiectat |
| nōs | abiectāmus |
| vōs | abiectātis |
| eī / eae / ea | abiectant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abiectābam |
| tū | abiectābās |
| is / ea / id | abiectābat |
| nōs | abiectābāmus |
| vōs | abiectābātis |
| eī / eae / ea | abiectābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | abiectābō |
| tū | abiectābis |
| is / ea / id | abiectābit |
| nōs | abiectābimus |
| vōs | abiectābitis |
| eī / eae / ea | abiectābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | abiectāvī |
| tū | abiectāvistī |
| is / ea / id | abiectāvit |
| nōs | abiectāvimus |
| vōs | abiectāvistis |
| eī / eae / ea | abiectāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | abiectāveram |
| tū | abiectāverās |
| is / ea / id | abiectāverat |
| nōs | abiectāverāmus |
| vōs | abiectāverātis |
| eī / eae / ea | abiectāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | abiectāverō |
| tū | abiectāveris |
| is / ea / id | abiectāverit |
| nōs | abiectāverimus |
| vōs | abiectāveritis |
| eī / eae / ea | abiectāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abiectem |
| tū | abiectēs |
| is / ea / id | abiectet |
| nōs | abiectēmus |
| vōs | abiectētis |
| eī / eae / ea | abiectent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abiectārem |
| tū | abiectārēs |
| is / ea / id | abiectāret |
| nōs | abiectārēmus |
| vōs | abiectārētis |
| eī / eae / ea | abiectārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | abiectāverim |
| tū | abiectāverīs |
| is / ea / id | abiectāverit |
| nōs | abiectāverīmus |
| vōs | abiectāverītis |
| eī / eae / ea | abiectāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | abiectāvissem |
| tū | abiectāvissēs |
| is / ea / id | abiectāvisset |
| nōs | abiectāvissēmus |
| vōs | abiectāvissētis |
| eī / eae / ea | abiectāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | abiectā |
| vōs | abiectāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | abiectātō |
| is / ea / id | abiectātō |
| vōs | abiectātōte |
| eī / eae / ea | abiectantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abiectāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abiectāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abiectātūrum esse |
Participium praesēns
| — | abiectāns |
Participium futūrum
| — | abiectātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | abiectandī |
Gerundium (datīvus)
| — | abiectandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | abiectandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | abiectandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | abiectātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | abiectātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | abiector |
| tū | abiectāris |
| is / ea / id | abiectātur |
| nōs | abiectāmur |
| vōs | abiectāminī |
| eī / eae / ea | abiectantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | abiectābar |
| tū | abiectābāris |
| is / ea / id | abiectābātur |
| nōs | abiectābāmur |
| vōs | abiectābāminī |
| eī / eae / ea | abiectābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | abiectābor |
| tū | abiectāberis |
| is / ea / id | abiectābitur |
| nōs | abiectābimur |
| vōs | abiectābiminī |
| eī / eae / ea | abiectābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | abiecter |
| tū | abiectēris |
| is / ea / id | abiectētur |
| nōs | abiectēmur |
| vōs | abiectēminī |
| eī / eae / ea | abiectentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | abiectārer |
| tū | abiectārēris |
| is / ea / id | abiectārētur |
| nōs | abiectārēmur |
| vōs | abiectārēminī |
| eī / eae / ea | abiectārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | abiectāre |
| vōs | abiectāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | abiectātor |
| is / ea / id | abiectātor |
| eī / eae / ea | abiectantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | abiectārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | abiectātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | abiectātum īrī |
Participium perfectum
| — | abiectātus |
Participium futūrum
| — | abiectandus |