Conjugation of aberro
[aˈbɛr.roː]to aberr, aberrate, go astray, get lost; deviate, digress Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | aberrō |
| tū | aberrās |
| is / ea / id | aberrat |
| nōs | aberrāmus |
| vōs | aberrātis |
| eī / eae / ea | aberrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | aberrābam |
| tū | aberrābās |
| is / ea / id | aberrābat |
| nōs | aberrābāmus |
| vōs | aberrābātis |
| eī / eae / ea | aberrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | aberrābō |
| tū | aberrābis |
| is / ea / id | aberrābit |
| nōs | aberrābimus |
| vōs | aberrābitis |
| eī / eae / ea | aberrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | aberrāvī |
| tū | aberrāvistī |
| is / ea / id | aberrāvit |
| nōs | aberrāvimus |
| vōs | aberrāvistis |
| eī / eae / ea | aberrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | aberrāveram |
| tū | aberrāverās |
| is / ea / id | aberrāverat |
| nōs | aberrāverāmus |
| vōs | aberrāverātis |
| eī / eae / ea | aberrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | aberrāverō |
| tū | aberrāveris |
| is / ea / id | aberrāverit |
| nōs | aberrāverimus |
| vōs | aberrāveritis |
| eī / eae / ea | aberrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aberrem |
| tū | aberrēs |
| is / ea / id | aberret |
| nōs | aberrēmus |
| vōs | aberrētis |
| eī / eae / ea | aberrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | aberrārem |
| tū | aberrārēs |
| is / ea / id | aberrāret |
| nōs | aberrārēmus |
| vōs | aberrārētis |
| eī / eae / ea | aberrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | aberrāverim |
| tū | aberrāverīs |
| is / ea / id | aberrāverit |
| nōs | aberrāverīmus |
| vōs | aberrāverītis |
| eī / eae / ea | aberrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | aberrāvissem |
| tū | aberrāvissēs |
| is / ea / id | aberrāvisset |
| nōs | aberrāvissēmus |
| vōs | aberrāvissētis |
| eī / eae / ea | aberrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | aberrā |
| vōs | aberrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | aberrātō |
| is / ea / id | aberrātō |
| vōs | aberrātōte |
| eī / eae / ea | aberrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | aberrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | aberrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | aberrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | aberrāns |
Participium futūrum
| — | aberrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | aberrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | aberrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | aberrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | aberrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | aberrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | aberrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | aberror |
| tū | aberrāris |
| is / ea / id | aberrātur |
| nōs | aberrāmur |
| vōs | aberrāminī |
| eī / eae / ea | aberrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | aberrābar |
| tū | aberrābāris |
| is / ea / id | aberrābātur |
| nōs | aberrābāmur |
| vōs | aberrābāminī |
| eī / eae / ea | aberrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | aberrābor |
| tū | aberrāberis |
| is / ea / id | aberrābitur |
| nōs | aberrābimur |
| vōs | aberrābiminī |
| eī / eae / ea | aberrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | aberrer |
| tū | aberrēris |
| is / ea / id | aberrētur |
| nōs | aberrēmur |
| vōs | aberrēminī |
| eī / eae / ea | aberrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | aberrārer |
| tū | aberrārēris |
| is / ea / id | aberrārētur |
| nōs | aberrārēmur |
| vōs | aberrārēminī |
| eī / eae / ea | aberrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | aberrāre |
| vōs | aberrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | aberrātor |
| is / ea / id | aberrātor |
| eī / eae / ea | aberrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | aberrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | aberrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | aberrātum īrī |
Participium perfectum
| — | aberrātus |
Participium futūrum
| — | aberrandus |