HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← abbacino — definition

Conjugation of abbacino

Regular CEFR B2
[abˈba.kɪ.noː]

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego abbacinō
tū abbacinās
is / ea / id abbacinat
nōs abbacināmus
vōs abbacinātis
eī / eae / ea abbacinant
Indicātīvus imperfectum
ego abbacinābam
tū abbacinābās
is / ea / id abbacinābat
nōs abbacinābāmus
vōs abbacinābātis
eī / eae / ea abbacinābant
Indicātīvus futūrum
ego abbacinābō
tū abbacinābis
is / ea / id abbacinābit
nōs abbacinābimus
vōs abbacinābitis
eī / eae / ea abbacinābunt
Indicātīvus perfectum
ego abbacināvī
tū abbacināvistī
is / ea / id abbacināvit
nōs abbacināvimus
vōs abbacināvistis
eī / eae / ea abbacināvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego abbacināveram
tū abbacināverās
is / ea / id abbacināverat
nōs abbacināverāmus
vōs abbacināverātis
eī / eae / ea abbacināverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego abbacināverō
tū abbacināveris
is / ea / id abbacināverit
nōs abbacināverimus
vōs abbacināveritis
eī / eae / ea abbacināverint
Coniūnctīvus praesēns
ego abbacinem
tū abbacinēs
is / ea / id abbacinet
nōs abbacinēmus
vōs abbacinētis
eī / eae / ea abbacinent
Coniūnctīvus imperfectum
ego abbacinārem
tū abbacinārēs
is / ea / id abbacināret
nōs abbacinārēmus
vōs abbacinārētis
eī / eae / ea abbacinārent
Coniūnctīvus perfectum
ego abbacināverim
tū abbacināverīs
is / ea / id abbacināverit
nōs abbacināverīmus
vōs abbacināverītis
eī / eae / ea abbacināverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego abbacināvissem
tū abbacināvissēs
is / ea / id abbacināvisset
nōs abbacināvissēmus
vōs abbacināvissētis
eī / eae / ea abbacināvissent
Imperātīvus praesēns
tū abbacinā
vōs abbacināte
Imperātīvus futūrum
tū abbacinātō
is / ea / id abbacinātō
vōs abbacinātōte
eī / eae / ea abbacinantō
Īnfīnītīvus praesēns
— abbacināre
Īnfīnītīvus perfectum
— abbacināvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— abbacinātūrum esse
Participium praesēns
— abbacināns
Participium futūrum
— abbacinātūrus
Gerundium (genitīvus)
— abbacinandī
Gerundium (datīvus)
— abbacinandō
Gerundium (accūsātīvus)
— abbacinandum
Gerundium (ablātīvus)
— abbacinandō
Supīnum (accūsātīvus)
— abbacinātum
Supīnum (ablātīvus)
— abbacinātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego abbacinor
tū abbacināris
is / ea / id abbacinātur
nōs abbacināmur
vōs abbacināminī
eī / eae / ea abbacinantur
Indicātīvus imperfectum
ego abbacinābar
tū abbacinābāris
is / ea / id abbacinābātur
nōs abbacinābāmur
vōs abbacinābāminī
eī / eae / ea abbacinābantur
Indicātīvus futūrum
ego abbacinābor
tū abbacināberis
is / ea / id abbacinābitur
nōs abbacinābimur
vōs abbacinābiminī
eī / eae / ea abbacinābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego abbaciner
tū abbacinēris
is / ea / id abbacinētur
nōs abbacinēmur
vōs abbacinēminī
eī / eae / ea abbacinentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego abbacinārer
tū abbacinārēris
is / ea / id abbacinārētur
nōs abbacinārēmur
vōs abbacinārēminī
eī / eae / ea abbacinārentur
Imperātīvus praesēns
tū abbacināre
vōs abbacināminī
Imperātīvus futūrum
tū abbacinātor
is / ea / id abbacinātor
eī / eae / ea abbacinantor
Īnfīnītīvus praesēns
— abbacinārī
Īnfīnītīvus perfectum
— abbacinātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— abbacinātum īrī
Participium perfectum
— abbacinātus
Participium futūrum
— abbacinandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary