Conjugation of aversor
[aːˈwɛr.sɔr]to turn oneself (from), turn or recoil away (from) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | āversor |
| tū | āversāris |
| is / ea / id | āversātur |
| nōs | āversāmur |
| vōs | āversāminī |
| eī / eae / ea | āversantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | āversābar |
| tū | āversābāris |
| is / ea / id | āversābātur |
| nōs | āversābāmur |
| vōs | āversābāminī |
| eī / eae / ea | āversābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | āversābor |
| tū | āversāberis |
| is / ea / id | āversābitur |
| nōs | āversābimur |
| vōs | āversābiminī |
| eī / eae / ea | āversābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | āverser |
| tū | āversēris |
| is / ea / id | āversētur |
| nōs | āversēmur |
| vōs | āversēminī |
| eī / eae / ea | āversentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | āversārer |
| tū | āversārēris |
| is / ea / id | āversārētur |
| nōs | āversārēmur |
| vōs | āversārēminī |
| eī / eae / ea | āversārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | āversāre |
| vōs | āversāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | āversātor |
| is / ea / id | āversātor |
| eī / eae / ea | āversantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | āversārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | āversātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | āversātūrum esse |
Participium praesēns
| — | āversāns |
Participium futūrum
| — | āversātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | āversandī |
Gerundium (datīvus)
| — | āversandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | āversandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | āversandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | āversātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | āversātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | āversandus |